Es vairs neesmu viena. Tikai nedrīkst šaubīties. šaubas visu zinīcina. 36.lpp
Lai arī līdz jēlībām reizēm nodeldēta patiesība, gribas sev atgādināt un izcelt vēlreiz:
" Nekas cilvēkam nepieder, nekas. Pat ne paša izaudzētā puķe. Neviens akmens. Arī tumsa un gaisma - ne. Nepieder arī tas, ko cilvēks otram ir teicis." 160.lpp (šis nedaudz atvieglo manu jaunā gada smagumu un liek domāt, ka caur manu muti pateiktais varbūt vērtīgāku efektu ir atstājis vai ceļš ir bijis īsāks, līdz ar to sekas mazākas, bet kas to zina, tas katrā ziņā nemazina ilgas un vēlmes pēc glāstiem un citiem pieskārieniem).
162. Grandiozais noslēguma dzejolis. Tiešām fantastisks, šo šķiet būtu vērts no galvas skaitīt savu reizi ar.
Lai nekavē neviens, kad uzticībā īstas
Grib saplūst dvēseles. Ja mīlestība mainās,
Nav mīlestība tā. Tās būtība ir šķīsta;
To nevar aizraidīt vai rakņāties tās vainās.
Ai, nē! To nevar lauzt, to nevar vētrās aiznest, -
Pār jūru bargainu un vientuļīgi aukstu
Mirdz viņa mūžīga, ir laivai ceļa zvaigzne, -
Cik dārga, nezinām, kaut zinām, cik tā augstu.
Laiks - varens pavēlnieks: viss svaigums tiek tam atdots.
Bet nespēj pavēlēt tas mīlestībai vienai,
Jo nav tā valšķīgs nerrs, kas laika varai padots, -
Tā nedziestoša deg līdz liktens tiesas dienai,
Ja mana dzīve pauž: tas - kļūda vien,
Nav dzeja šī, nav mīlējis neviens.
Skaisti, vai ne?! Tas jau nemazina ilgas, bet skaisti vārdi savā ziņā tomēr tiešām palīdz. un palīdzība kā ūdens man vajadzīga, īpaši jau 2013.g.... kas to būtu domājis. Gandrīz neticami atmesta atpakaļ, kaut kopumā jau šķita, ka daudz citādāk, bet atpakaļ, un kaut kur pilnīgi pazudis tas prieks no jaunā ceļa, tas bezgaršīgs mazliet šķiet, kaut arī no pirmā tik vien kā pēcgarša katru dien, un smagi tas, bet vismaz kaut kāda garša. Laikam jau ar to ir šobrīd jāpietiek. smieklīgi, bet pat nesavtīgi lūgt šobrīd nav iespējams, pārāk liels egoisms iekšā, pārāk saasināts viss... vai tas nozīmē, ka vēl jānomierinās, jālūdz un tikai pēc tam?! tas šķiet, kā aiz jūrām - uzreiz blakus jautājums, vai tā vērts?! gribas ātrāk, jo 99.9% ticu, ka ir tā vērts.
Lai arī līdz jēlībām reizēm nodeldēta patiesība, gribas sev atgādināt un izcelt vēlreiz:
" Nekas cilvēkam nepieder, nekas. Pat ne paša izaudzētā puķe. Neviens akmens. Arī tumsa un gaisma - ne. Nepieder arī tas, ko cilvēks otram ir teicis." 160.lpp (šis nedaudz atvieglo manu jaunā gada smagumu un liek domāt, ka caur manu muti pateiktais varbūt vērtīgāku efektu ir atstājis vai ceļš ir bijis īsāks, līdz ar to sekas mazākas, bet kas to zina, tas katrā ziņā nemazina ilgas un vēlmes pēc glāstiem un citiem pieskārieniem).
162. Grandiozais noslēguma dzejolis. Tiešām fantastisks, šo šķiet būtu vērts no galvas skaitīt savu reizi ar.
Lai nekavē neviens, kad uzticībā īstas
Grib saplūst dvēseles. Ja mīlestība mainās,
Nav mīlestība tā. Tās būtība ir šķīsta;
To nevar aizraidīt vai rakņāties tās vainās.
Ai, nē! To nevar lauzt, to nevar vētrās aiznest, -
Pār jūru bargainu un vientuļīgi aukstu
Mirdz viņa mūžīga, ir laivai ceļa zvaigzne, -
Cik dārga, nezinām, kaut zinām, cik tā augstu.
Laiks - varens pavēlnieks: viss svaigums tiek tam atdots.
Bet nespēj pavēlēt tas mīlestībai vienai,
Jo nav tā valšķīgs nerrs, kas laika varai padots, -
Tā nedziestoša deg līdz liktens tiesas dienai,
Ja mana dzīve pauž: tas - kļūda vien,
Nav dzeja šī, nav mīlējis neviens.
Skaisti, vai ne?! Tas jau nemazina ilgas, bet skaisti vārdi savā ziņā tomēr tiešām palīdz. un palīdzība kā ūdens man vajadzīga, īpaši jau 2013.g.... kas to būtu domājis. Gandrīz neticami atmesta atpakaļ, kaut kopumā jau šķita, ka daudz citādāk, bet atpakaļ, un kaut kur pilnīgi pazudis tas prieks no jaunā ceļa, tas bezgaršīgs mazliet šķiet, kaut arī no pirmā tik vien kā pēcgarša katru dien, un smagi tas, bet vismaz kaut kāda garša. Laikam jau ar to ir šobrīd jāpietiek. smieklīgi, bet pat nesavtīgi lūgt šobrīd nav iespējams, pārāk liels egoisms iekšā, pārāk saasināts viss... vai tas nozīmē, ka vēl jānomierinās, jālūdz un tikai pēc tam?! tas šķiet, kā aiz jūrām - uzreiz blakus jautājums, vai tā vērts?! gribas ātrāk, jo 99.9% ticu, ka ir tā vērts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru