Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs. p.81
noslēgums runai Satversmes sapulces pēdējā sēdē 1922.gada 3.novemrbī:
"..paturēsim vienmēr acīs, ka pilsoņu, bet it sevišķi to pilsoņu uzdevums, kuriem tauta uzticējusi savas valsts valdību, ir viņu pienākums pret valsti jāpilda nesavtīgi ar labāko gribu un labāko sirdsapziņu. Ja mēs to vienmēr paturēsim acīs, tad bez šaubām, šī mūsu jaunā Latvija, pie kuras izbūves mēs esam strādājuši 2 1/2 gadus, attīstīsies, plauks un zels priekš mūsu tālākām paaudzēm un pēcnācējiem."
p.38 J.Cakste. Latvijas Universitātes atklāšanas runā iezīmē, ka ar šo svarīgo notikumu sākas jauns laikmets latviešu tautas kultūras dzīvē, min, ka "brīvā Latvijā var būt tikai brīva augstskola."
1926.g. 15.febr. "Austruma" lit.sapulcē uzsver to, kas aktuāls arī šodien: "Kompetences jautājums demokrātijā: katram amatam vajadzīgas zināšanas, nenormāli ir tas, ka katrs parlamenta loceklis uzskata sevi par spējīgu būt par ministru un valsts dzīves kārtotāju, pakāpeniska pacelšanās uz augstākiem amamtiem garantē labāku lietu saprašanu un veikšanu, parlaments nekad nedrīkst jautkties administrācijā, Latvijā deputāts pa lielākai daļai maz izglītots, pēc Aristoteļa - Monteskē principa tā varētu arī būt, tikai tiem vajadzetu aprobežoties ar kontroli."
p.38. Ārpolitikas padomi:
- ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku;
- mūsu mazajām tautām arvien jācenšas izvairīties no bīstama šovinisma;
- Baltijas tautām ir jādzīvo draudzībā un ārpolitikā pēc iespējas jārunā vienā balsī, jo tās vieno likteņa kopība.
p.40 Par izglītošanos: " Ideālisms, racionālisms un demokrātisms ir tie principi, no kā arvien un visur jāvadās latviešu studentam, lai izaudzinātu stingrus raksturus, augsti ētiskas personības. J.Cakste aicināja "studentus nest savas zinības tautā, lai celtu varenu Latviju. Nekad nenorobežoties, bet iet tautā. Uz to viņu pašu savulaik Latvijas nebrīves gados aicinājis Kr.Valdemārs."