piektdiena, 2013. gada 15. februāris

J.Cakste. Taisnība vienmer uzvares.


Jānis Čakste. Taisnība vienmēr uzvarēs. p.81
noslēgums runai Satversmes sapulces pēdējā sēdē 1922.gada 3.novemrbī:
"..paturēsim vienmēr acīs, ka pilsoņu, bet it sevišķi to pilsoņu uzdevums, kuriem tauta uzticējusi savas valsts valdību, ir viņu pienākums pret valsti jāpilda nesavtīgi ar labāko gribu un labāko sirdsapziņu. Ja mēs to vienmēr paturēsim acīs, tad bez šaubām, šī mūsu jaunā Latvija, pie kuras izbūves mēs esam strādājuši 2 1/2 gadus, attīstīsies, plauks un zels priekš mūsu tālākām paaudzēm un pēcnācējiem."

p.38 J.Cakste. Latvijas Universitātes atklāšanas runā iezīmē, ka ar šo svarīgo notikumu sākas jauns laikmets latviešu tautas kultūras dzīvē, min, ka "brīvā Latvijā var būt tikai brīva augstskola."
1926.g. 15.febr. "Austruma"  lit.sapulcē uzsver to, kas aktuāls arī šodien: "Kompetences jautājums demokrātijā: katram amatam vajadzīgas zināšanas, nenormāli ir tas, ka katrs parlamenta loceklis uzskata sevi par spējīgu būt par ministru un valsts dzīves kārtotāju, pakāpeniska pacelšanās uz augstākiem amamtiem garantē labāku lietu saprašanu un veikšanu, parlaments nekad nedrīkst jautkties administrācijā, Latvijā deputāts pa lielākai daļai maz izglītots, pēc Aristoteļa - Monteskē principa tā varētu arī būt, tikai tiem vajadzetu aprobežoties ar kontroli."
p.38. Ārpolitikas padomi:
- ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku;
- mūsu mazajām tautām arvien jācenšas izvairīties no bīstama šovinisma;
- Baltijas tautām ir jādzīvo draudzībā un ārpolitikā pēc iespējas jārunā vienā balsī, jo tās vieno likteņa kopība.

p.40 Par izglītošanos: " Ideālisms, racionālisms un demokrātisms ir tie principi, no kā arvien un visur jāvadās latviešu studentam, lai izaudzinātu stingrus raksturus, augsti ētiskas personības. J.Cakste aicināja "studentus nest savas zinības tautā, lai celtu varenu Latviju. Nekad nenorobežoties, bet iet tautā. Uz to viņu pašu savulaik Latvijas nebrīves gados aicinājis Kr.Valdemārs." 

ceturtdiena, 2013. gada 7. februāris

Atklajiet sevi no jauna

Grāmatas nosaukums jau šķiet diezgan banāls, arī saturs nav tālu no tā un brīžiem pašai ir jautājums, vai tā ir lasīšanas vērta. Tomēr, šoreiz gribas atzīmēt, ka ir, jo ne viss vienmēr uzreiz tiek saredzēts.
Tad nu ir arī pirmie fragmenti, kurus no Stīva Čandlera grāmatas atzīmēt.
15. .. par to, kā zināt, vai esi drosminieks?! :)
"Drosmenieki uzņemas pilnu atbildību par savu dzīvi. Viņi uzņemas atbildību pat par savu dzīvesprieku un patstāvīgi smeļas gara spēku sevī (es gan teiktu, arī Dievā, bet, ja pieņem, ka Dievs ir katrā no mums, tad var palikt arī pie esošā varianta).  šo gara spēku viņi izmanto, lai atklātu sevi un tad vēl un vēlreiz no jauna atklātu savu iekšējo būtību. Viņi nemeklē motivācijas avotus ārpus sevis un negaida, lai viņus kāds atbrīvo. Viņi nevēlas atrasties kaut kur citur. Drosminieki ir vienisprātis ar profesionālo motivētāju N. Brendenu: " Zeme ir tālīna zvaigzne, uz kuru mums visiem jāatrod ceļš."

visu var saprast un pat atpazīt sevi, bet, domājot par nekā negaidīšanu no citiem, jautājums par to, kāpēc tad tomēr uzrodas vīriešu kārtas pārstāvji, no kuriem tomēr kādā mirklī sāc kaut ko gaidīt?! kur ir īssavienojums? vai varbūt tiešām, tas nemaz nav slikti, bet tā ir vēl viena brīnišķīga dzīves iespēja, tikai jāprot tā preizi izmantot, īstajā vietā un ar īsto cilvēku?! nu nezinu, kas tur un kā īsti.
Daudz ir domāts par sievišķā un vīrišķā sadalījumu, lomām, zināmu ērtu rāmi, kurā tās funkcionē, bet kam īsti nepakļaujas esošo divu pušu pievilkšanās, bet tā kā tādu sajūtu, tad īsti ignorēt arī to nevar. Var gaidīt, o, jā, var pat censties aizmālēt acis vai izmest no galvas, bet pagaidām tas izrādās īslaicīgi. vairākas reizes racionāli pieejot situācijai, esmu pat centusies to izmainīt, vienkārši piespiežot sevi domāt un skatīties uz to citādāk, bet arī tas viss ir kaut kur pagaisis. tas aizvien liek uzdot jautājumus un meklēt atbildes... redzēs, cik ilgi un kā tas viss beigsies?! jo mūžīgi jau tas tā nevar turpināties.

98. Nogurumu gandrīz vienmēr rada dzīve,  kurā ir par maz enerģiskas rīcības.  jo darbīgāka ir mana dzīve, jo labāk guļu un mazāk pašnožēlu izjūtu.
111. Izcili devēji ir pilni pašcieņas. Nereti tie ir bijušie ņēmēji, kas atklājuši sevi no jauna. viņi nedod tāpēc, lai pretī saņemtu laimi. Viņiem tā jau ir. Laime slēpjas došanā - vecā labā, bet tāpēc vēl jo vairāk mīļi atkārtojama patiesība.
162. Padariet katru dienu par savu meistardarbu.
163. Mums piemīt tik milzīgi gara spēka resursi, ka pesimisms kļūst par smieklīgu nejēdzību. kolins Vilsons



Trīs saulgriežu dienas Vidzemē, 2020

Smieklīgi, cik mums patīk būt aizņemtiem, ka vasaras saulgriežu brīvdienas izmantojam, lai izrautos no ikdienas, jo kad tad vēl... vienlai...