Grāmatas nosaukums jau šķiet diezgan banāls, arī saturs nav tālu no tā un brīžiem pašai ir jautājums, vai tā ir lasīšanas vērta. Tomēr, šoreiz gribas atzīmēt, ka ir, jo ne viss vienmēr uzreiz tiek saredzēts.
Tad nu ir arī pirmie fragmenti, kurus no Stīva Čandlera grāmatas atzīmēt.
15. .. par to, kā zināt, vai esi drosminieks?! :)
"Drosmenieki uzņemas pilnu atbildību par savu dzīvi. Viņi uzņemas atbildību pat par savu dzīvesprieku un patstāvīgi smeļas gara spēku sevī (es gan teiktu, arī Dievā, bet, ja pieņem, ka Dievs ir katrā no mums, tad var palikt arī pie esošā varianta). šo gara spēku viņi izmanto, lai atklātu sevi un tad vēl un vēlreiz no jauna atklātu savu iekšējo būtību. Viņi nemeklē motivācijas avotus ārpus sevis un negaida, lai viņus kāds atbrīvo. Viņi nevēlas atrasties kaut kur citur. Drosminieki ir vienisprātis ar profesionālo motivētāju N. Brendenu: " Zeme ir tālīna zvaigzne, uz kuru mums visiem jāatrod ceļš."
visu var saprast un pat atpazīt sevi, bet, domājot par nekā negaidīšanu no citiem, jautājums par to, kāpēc tad tomēr uzrodas vīriešu kārtas pārstāvji, no kuriem tomēr kādā mirklī sāc kaut ko gaidīt?! kur ir īssavienojums? vai varbūt tiešām, tas nemaz nav slikti, bet tā ir vēl viena brīnišķīga dzīves iespēja, tikai jāprot tā preizi izmantot, īstajā vietā un ar īsto cilvēku?! nu nezinu, kas tur un kā īsti.
Daudz ir domāts par sievišķā un vīrišķā sadalījumu, lomām, zināmu ērtu rāmi, kurā tās funkcionē, bet kam īsti nepakļaujas esošo divu pušu pievilkšanās, bet tā kā tādu sajūtu, tad īsti ignorēt arī to nevar. Var gaidīt, o, jā, var pat censties aizmālēt acis vai izmest no galvas, bet pagaidām tas izrādās īslaicīgi. vairākas reizes racionāli pieejot situācijai, esmu pat centusies to izmainīt, vienkārši piespiežot sevi domāt un skatīties uz to citādāk, bet arī tas viss ir kaut kur pagaisis. tas aizvien liek uzdot jautājumus un meklēt atbildes... redzēs, cik ilgi un kā tas viss beigsies?! jo mūžīgi jau tas tā nevar turpināties.
98. Nogurumu gandrīz vienmēr rada dzīve, kurā ir par maz enerģiskas rīcības. jo darbīgāka ir mana dzīve, jo labāk guļu un mazāk pašnožēlu izjūtu.
111. Izcili devēji ir pilni pašcieņas. Nereti tie ir bijušie ņēmēji, kas atklājuši sevi no jauna. viņi nedod tāpēc, lai pretī saņemtu laimi. Viņiem tā jau ir. Laime slēpjas došanā - vecā labā, bet tāpēc vēl jo vairāk mīļi atkārtojama patiesība.
162. Padariet katru dienu par savu meistardarbu.
163. Mums piemīt tik milzīgi gara spēka resursi, ka pesimisms kļūst par smieklīgu nejēdzību. kolins Vilsons
Tad nu ir arī pirmie fragmenti, kurus no Stīva Čandlera grāmatas atzīmēt.
15. .. par to, kā zināt, vai esi drosminieks?! :)
"Drosmenieki uzņemas pilnu atbildību par savu dzīvi. Viņi uzņemas atbildību pat par savu dzīvesprieku un patstāvīgi smeļas gara spēku sevī (es gan teiktu, arī Dievā, bet, ja pieņem, ka Dievs ir katrā no mums, tad var palikt arī pie esošā varianta). šo gara spēku viņi izmanto, lai atklātu sevi un tad vēl un vēlreiz no jauna atklātu savu iekšējo būtību. Viņi nemeklē motivācijas avotus ārpus sevis un negaida, lai viņus kāds atbrīvo. Viņi nevēlas atrasties kaut kur citur. Drosminieki ir vienisprātis ar profesionālo motivētāju N. Brendenu: " Zeme ir tālīna zvaigzne, uz kuru mums visiem jāatrod ceļš."
visu var saprast un pat atpazīt sevi, bet, domājot par nekā negaidīšanu no citiem, jautājums par to, kāpēc tad tomēr uzrodas vīriešu kārtas pārstāvji, no kuriem tomēr kādā mirklī sāc kaut ko gaidīt?! kur ir īssavienojums? vai varbūt tiešām, tas nemaz nav slikti, bet tā ir vēl viena brīnišķīga dzīves iespēja, tikai jāprot tā preizi izmantot, īstajā vietā un ar īsto cilvēku?! nu nezinu, kas tur un kā īsti.
Daudz ir domāts par sievišķā un vīrišķā sadalījumu, lomām, zināmu ērtu rāmi, kurā tās funkcionē, bet kam īsti nepakļaujas esošo divu pušu pievilkšanās, bet tā kā tādu sajūtu, tad īsti ignorēt arī to nevar. Var gaidīt, o, jā, var pat censties aizmālēt acis vai izmest no galvas, bet pagaidām tas izrādās īslaicīgi. vairākas reizes racionāli pieejot situācijai, esmu pat centusies to izmainīt, vienkārši piespiežot sevi domāt un skatīties uz to citādāk, bet arī tas viss ir kaut kur pagaisis. tas aizvien liek uzdot jautājumus un meklēt atbildes... redzēs, cik ilgi un kā tas viss beigsies?! jo mūžīgi jau tas tā nevar turpināties.
98. Nogurumu gandrīz vienmēr rada dzīve, kurā ir par maz enerģiskas rīcības. jo darbīgāka ir mana dzīve, jo labāk guļu un mazāk pašnožēlu izjūtu.
111. Izcili devēji ir pilni pašcieņas. Nereti tie ir bijušie ņēmēji, kas atklājuši sevi no jauna. viņi nedod tāpēc, lai pretī saņemtu laimi. Viņiem tā jau ir. Laime slēpjas došanā - vecā labā, bet tāpēc vēl jo vairāk mīļi atkārtojama patiesība.
162. Padariet katru dienu par savu meistardarbu.
163. Mums piemīt tik milzīgi gara spēka resursi, ka pesimisms kļūst par smieklīgu nejēdzību. kolins Vilsons
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru