Dzirdi, Dievs, manu brēcienu, uzklausi manu lūgšanu! No zemes
malas es saucu tev, kad gurst mana sirds, - uzved mani klintī, kas man
par augstu!(Ps61:2,3) //Klausi, ak Dievs, manu skaļo saucienu, ņem
vērā manu lūgšanu! No zemes gala es saucu savas sirds tvīksmē, pacel
mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani.
Pēdējās dienas gandrīz netīši, kaut drīzāk būtu teikt - iekšēju nepieciešamību vadīta pievēršos dažādiem sevis iepazīšanas/ attīrīšanas/ lūgšanas/ pašmeditācijas lietām un jautājumiem, līdz praktiskajiem uzdevumiem vēl īsti nav izdevies tikt.
nupat pēc pāris minūšu aizklīšanas šodienas sarunās ar Kristīni par Krasnojarsku, atduroties tomēr beigās pie vecā jautājuma, kas šobrīd tomēr vistuvākais, droši vien, tāpēc arī visaktuālākais. atjēdzos pie frāzes: man nauda beigsies, kad man to vairs nevajadzēs - kamēr man tā ir vajadzīga, tā man būs, un droši vien tieši tik daudz un tādā apmērā, kādā uzdrošinos sev savā dzīvē piestādīt (vai līdzšinējo ienākumu nosaukšana par niecīgiem ir ceļš uz saistošu, interesantu un piemērotu darbu ar attiecīgu atalgojumu?) Tāpat arī ir jāiegādājas naudas koks, par ko atcerējos šorīt, pēdējās dienas nosacīti pavadot zivij tik ļoti raksturīgajās fantāzijās.
UN arī citādi šodien grūti savākties un koncentrēties uz vienu darbību - visu ko paralēli daru, laiks tikai skrien, šis tas gan tiek arī padarīts :) manām nogurums arī mācas virsū. bet vēl šo to tiešām vajadzētu padarīt. nevar saprast, kā izšķirt, ko vairāk jā un ko nē, jo visu kopā noteikti nepagūšu.
Katrā ziņā šodien jūtos jau vairāk pēc sevis ar visu tēta zvanu, kas bija visnotaļ jauki.
Kristīnes saruna sajūsmināja un viena laba sarkanvīna glāze atkal atgrieza tā baudīšanas spējas, kas jau kādu laiku nebija justas. Laikam jau labas glāzes un pareizā kompānija, īstās domas ir neatņemama laba vīna baudīšana. katrā ziņā prieks. pēc tam, tiekot vēl pie jaunām čībām, tīri enerģiski pārrodoties mājās, saņēmusi tādu aktivitātes un pozitīvisma devu, gandrīz jutos nemaz ne tik traki izsalkusi, kā varētu šķist, bet laba griķu putra jau vienmēr ir laikā. vēl tikai jāsaņemas ieiet dušā un matus izmazgāt - kaut nupat šķiet, ka to atlikšu uz pirmsgulētiešanas procedūru.
Saprotu, ka ir jāizveido dokuments vai blogs sarunām par diplomdarbu un krasnojarsku, lai ērti varu fiksēt būtiskāko.
trešdiena, 2012. gada 19. decembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Trīs saulgriežu dienas Vidzemē, 2020
Smieklīgi, cik mums patīk būt aizņemtiem, ka vasaras saulgriežu brīvdienas izmantojam, lai izrautos no ikdienas, jo kad tad vēl... vienlai...
-
Brīdinājums no "Ciešanu kalna" 755.lpp, kas kārtējo reizi liek mudināt sevi domāt ar savu galvu, tomēr iekšēji jau jūti, ka tas n...
-
772. ja dzīvosi uzmanības centrā liekot pats sevi, tad atjēgsies tikai trešā gadu desmita beigās, varbūt ceturtā desmita sākumā un sapratīs...
-
VIA 20 Augstskolas divdesmitgadu jubilejas balle bija gana motivējošs pasākums, lai beidzot saņemtos un aizbrauktu apciemot gan pilsētu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru