pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

17/12/2012 Diplomdarbs būs

My life is based on a true story!

Vakardien, tīrot un gaidot kamēr citi pabeigs savu filmēšanas darbu, šo norakstīju no dēlīša pie sienas.
Trešā advente patīkami ilgi ievilkās manā darbā - citādi nebūtu sanākusi tik saturiska diena, jo mājās tikai šodien beidzot būs beigusies nežēlīgā balle, pēc kuras grīda aizvien vēl jāmazgā, un kaut kur aizķēries pa gādam nemieram par to, vai svētki nav par trulu pavadīti, vai pēcsvētku sajūtas ir gana atbildīgas un seku saprašanas pilnas.

aizdedzu sveces uz palodzes ar cerību, ka būs siltāk, bet ne vella nav. dzert arī īsti negribas - vēders tīri pilns un noreibt arī negribas - šķiet, ka grādīgā jau kādam laikam gana ir.

arvien katru dienu piedomāju par tēvu un māju situāciju. nav ne miera, ne labestības- ir izmisums, tas laikam ir precīzākais vārds, ko par to visu varu pateikt. laikam jau tā no sirds apdomājot, tas pēc kā patiesi ilgojos ir pirts... varbūt jaunas zeķes no mājas dzijām un jaukas sarunas būtu jauki, bet apziņa, ka svētki vien pāris dienas, pagaidām liek domāt, ka paskries tie ātri, īpaši, ja vēl līdz ērgļiem izdosies aizbraukt.

jau otro dienu nav būts dušā un patiesi jūtos nedaudz netīra, bet tas ballītes efekts visur ir arī atturējis no vēlmes turp vispār doties. tiešām prieks, ka tā parazītu publika prom - šajā mirklī laikam gan var just,  esmu jau tomēr gados :) nav man pie sirds tik ilgas un ar tādu attieksmi ballītes - ja vēl būtu bijis jautri, bet man jau nebija un plikā alkahola liešanā sevī arī lielu jēgu nesaredzu - bet āboli, uz kuriem šodien esmu uzkritusi gan man garšo.

Lai vai kā - intuīcijas grāmata šobrīd blakus un vēl jau ir vairākas, kuras būtu vērts paskatīt, arī maģistra darba tēma ir jākustina uz priekšu, ja beigās gribu redzēt daudz maz sakarīgu rezultātu, turklāt rādās, ka man formējas tīri sakarīga palīgu komanda. tas priecē, kaut vispār - ir jāvairo prieks savā ikdienā. šobrīd tā noteikti nav tik daudz, cik varētu būt. turklāt svētki taču. uz mirkli esmu patiesi laimīga, ka man ir darbs ar visiem tiem cilvēkiem - viņi ir forši, tiešām forši... un nepamatota ir mana aizkaitinātība, kad grozu galvu par viņu bradāšanu pa tikko izmazgātu, vēl slapju grīdu. :) šo tik jāatceras vēl arī rīt un labi būs. :)

gaida vēl klavieres, arī riņķis, bet ir patiesi aukts, kāpēc gandrīz grūti saņemties no gultas izrauties. Varbūt silta duša, kārtīga netīrumu nomazgāšana no sevis palīdzēs! ar to tad arī sākšu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Trīs saulgriežu dienas Vidzemē, 2020

Smieklīgi, cik mums patīk būt aizņemtiem, ka vasaras saulgriežu brīvdienas izmantojam, lai izrautos no ikdienas, jo kad tad vēl... vienlai...